Vai Resveratrol tiešām darbojas?
Vai resveratrols patiešām darbojas?
Kopš tās izolēšanas no Veratrumgrandiflorum O. Loes saknēm 1940. gadā zinātnieki ir atraduši šo aktīvo ķīmisko vielu daudzos augos (šie savienojumi ir iedalīti četrās galvenajās klasēs: izoflavoni izoflavonoīdi, flavonoīdi flavonoīdi, butilētera stilbēni un lignāni lignāni), resveratrols ir butbenilēts stilbāns. . tas un tā glikozīdu glikozīdi ir labvēlīgi cilvēku veselībai, un ir pat pierādīts, ka tiem piemīt antioksidanta, pretvēža, pretaudzēju un estrogēna/antiestrogēna iedarbība. Resveratrols ir atrodams ne tikai sarkanvīnā, bet arī purpursarkanajās un sarkanajās vīnogās, mellenēs, dzērvenes, zīdkoka ogās, brūklenēs, zemesriekstos, pistācijās un Japānas tīģera sakņu knotweed (pretiekaisuma un prettrombocītu līdzeklis Japānā). Šo vielu ražo augi, lai cīnītos pret baktērijām, sēnītēm un citiem mikroorganismiem, izturētu ultravioleto starojumu un nodrošinātu augu izdzīvošanu dabā!
Tātad, kur mūsdienās tiek iegūts resveratrols? Nē nē nē! To iegūst no alus rauga Saccharomyces cerevisiae ķīmiskās vai biotehnoloģiskās sintēzes ceļā.
2003. gadā profesora Deivida Sinklera komanda Hārvardas Medicīnas skolā publicēja savu pirmo atklājumu, ka resveratrols palielināja šūnu izdzīvošanu un palēnināja rauga (un vēlāk arī pelēm) novecošanos, aktivizējot "ilgmūžības" gēnu, ko sauc par SIRT1. Viena zinātniskā hipotēze bija tāda, ka resveratrols ieslēdza ģenētisko kodu, kas veido sirtuīnus (senās olbaltumvielas, kas atrodamas praktiski visās sugās), aktivizējot regulējošo proteīnu un tos kodējošo gēnu klusēšanu, tādējādi ierosinot reakciju, lai cīnītos pret slimībām un pagarinātu dzīvi.
Vēlākos pētījumos ar pelēm tika konstatēts, ka resveratrols novērš ādas vēzi, aizsargā pret augstu asinsspiedienu un sirds slimībām, uzlabo jutību pret insulīnu, lietojot diētu ar augstu tauku saturu, samazina cukura līmeni asinīs un aptaukošanos, kā arī aizsargā testa dzīvnieku nervus un smadzenes.
Tomēr viena lieta, kas jāpatur prātā, ir tāda, ka resveratrola deva eksperimentos vienmēr ir daudz lielāka nekā resveratrola daudzums, kas tiek patērēts ikdienas uzturā. Deva, kas uzlaboja peļu veselību, bija gandrīz līdzvērtīga 100 līdz 1,000 glāzēm sarkanvīna.
Profesors Sinklērs arī norāda, ka farmācijas uzņēmumi, pamatojoties uz šo hipotēzi, tagad ir sintezējuši tūkstošiem jaunu sintētisko molekulu, kas ir tūkstoš reižu efektīvākas par resveratrolu.
Kā ir ar pētījumiem ar cilvēkiem?
Džona Hopkinsa Universitātes Medicīnas skolas 2014. gada rakstā žurnālā JAMA Internal Medicine tika analizēts resveratrola līmenis, kas dabiski atrodas pārtikā aptuveni 800 vīriešu un sieviešu vecumā no 65 gadiem un vairāk, kā arī resveratrola līmenis, kas metabolizējas viņu urīnā, paredzot, ka lai atrastu augstu resveratrola līmeni veselīgākajās populācijās.
Šķiet, ka daudzi provizoriski pētījumi ar cilvēkiem par 2. tipa diabēta slimniekiem atbalsta resveratrola efektivitāti, uzlabojot cukura līmeni asinīs un samazinot insulīna rezistenci. Tomēr, aplūkojot šos pētījumus, es atkal atklāju, ka tajos visos bija cilvēki, kuri lietoja medikamentus, tāpēc ir nepieciešami turpmāki pētījumi, lai apstiprinātu, vai cukura līmeni asinīs uzlabo resveratrols vai zāles.
Dažos klīniskajos pētījumos ir aplūkoti specifiski bioloģiskie rādītāji, piemēram, antioksidantu līmenis, sirdsdarbības mainīgums, asins plūsma smadzenēs un vēža proteīnu daudzums.
Atskatoties uz pētījumiem par resveratrolu, redzam, ka tie galvenokārt aprobežojas ar mikrobioloģiskiem, dzīvnieku un šūnu pētījumiem (šūnu kultūra vai raugs, augļu mušas, īslaicīga tirkīza plekste vai peles).
